Oglekļa dioksīds ir viena no gāzēm, kas veido atmosfēru. Augšanas procesā augi absorbē oglekļa dioksīdu, kurš savienojumā ar ūdeni veido vienkāršos cukurus. No tiem savukārt rodas sarežģītāki savienojumi, kas veido auga struktūru. Enerģiju šim procesam (fotosintēzei) dod Saule.

 

 

Kad augs iet bojā vai kad to sadedzina, vai kad to apēd dzīvnieki, oglekļa dioksīds atbrīvojas un nokļūst atpakaļ atmosfērā. Oglekļa aprites cikls palīdz radīt stabilu vidi visam dzīvajam, arī cilvēkam.

 

Aizvēsturiskie meži no atmosfēras absorbēja miljoniem tonnu oglekļa dioksīda. Planētai pārmainoties, koku atliekas kopā ar tajās esošo oglekli iegrima zemē.

 

 

Gadu miljonu gaitā karstuma un spiediena ietekmē šīs atliekas pārveidojās naftā, akmeņoglēs un dabasgāzē. Iepriekšējos 100 gados enerģētikas un transporta vajadzībām mēs esam izlietojuši pusi no Zemes degizrakteņu rezervēm, tādā veidā strauji nosūtot atpakaļ atmosfērā miljoniem tonnu oglekļa dioksīda.

 

 

Uz planētas nav tik daudz zaļo augu, lai absorbētu visu šo papildu oglekļa dioksīda daudzumu, tāpēc tas paliek atmosfērā. Oglekļa dioksīds laiž cauri Saules gaismu, bet siltumu atstaro atpakaļ uz Zemes virsmas. Tāpēc Zemes temperatūra pakāpeniski paaugstinās.

 

Globālās sasilšanas rezultāts var būt jūras līmeņa paaugstināšanās, piekrastes zonu erozija un plūdi. Tā var izraisīt sausumu, kas rada ūdensapgādes problēmas un iznīcina ražu. Tā turklāt var būt par iemeslu ārkārtējiem laikapstākļiem, piemēram, vētrām un viesuļiem, kas noposta ēkas, ceļus un infrastruktūru (komunikāciju līnijas, ūdensapgādes un energoapgādes sistēmas).

 

 

Tiecoties palēnināt klimata pārmaiņas, visas Eiropas valstis ir vienojušās samazināt enerģijas patēriņu, lai šādi samazinātu izdalītā oglekļa dioksīda daudzumu, un palielināt atjaunojamās enerģijas izmantojumu.

 

Lai uzzinātu vairāk par klimata pārmaiņām un to, kā tu vari palīdzēt samazināt izdalītā oglekļa dioksīda daudzumu, ieskaties nodaļā par transportu, apskati saites, fotogaleriju un pārbaudi, kas atrodams video nodaļā.